Logo-03.png

Arahnoidālas cistas

Informācija pacientiem

Kādās galvaskausa vietās var attīstīties arahnoidālās cistas?

Arahnoidālas cistas galvaskausā visbiežāk lokalizējas tā saucamajā vidējā galvaskausa bedrē (vietā, kur atrodas deniņdaivas), tad biežuma ziņā seko tā saucamais suprasellārais apvidus (netālu no trešā smadzeņu vēderiņa) un galvaskausa mugurējā bedre (vieta, kur normāli lokalizējas smadzenītes, smadzeņu tilts un iegarenās smadzenes).

Arahnoidālas cistas tiek klasificētas atbilstoši to atrašanās vietai, piemēram, arahnoidāla cista labā deniņa apvidū vai arahnoidāla cista labās puses galvaskausa vidējā bedrē.

Kādi ir arahnoidālo cistu cēloņi?

Precīzs arahnoidālo cistu cēlonis nav zināms. Zinātnieki uzskata, ka vairuma arahnoidālo cistu iemesls ir attīstības traucējumi, kas rodas no neskaidra iemesla arahnoidālās membrānas sadalīšanās vai plīsuma dēļ. 

Saskaņā ar medicīnisko literatūru, arahnoidālās cistas ir biežāk novērojamas bērniem, kuru vecākiem arī ir arahnoidālas cistas, kas norāda uz to, ka dažiem indivīdiem arahnoidālu cistu attīstībā var būt nozīmīga ģenētiska nosliece.

Dažos gadījumos arahnoidālās cistas izveidojas kombinācijā ar kādas no smadzeņu daļu nepietiekamu attīstību (hipoplāziju) – visbiežāk deniņu daivai attīstoties nepilnīgi, un pilnībā neaizpildot visu galvaskausa iekšpuses telpu, smadzeņu neaizpildītajā vietā izveidojas “tukšums” – arahnoidāla cista. 

Taču pastāv arī pretēja situācija, kad smadzeņu daivas pilnvērtīgu attīstību traucē esoša arahnoidāla cista, kas rada spiedienu uz smadzenēm. Jāsaka gan, ka medicīnas zinātnei joprojām nav pilnībā skaidri minēto izmaiņu iemesli.

Kuriem cilvēkiem biežāk rodas arahnoidālas cistas?

Arahnoidālās cistas biežāk ir vērojamas vīriešiem kā sievietēm. Šīs cistas var tikt konstatētas jebkurā vecumā, un ir sastopamas visu rašu pārstāvjiem visās ģeogrāfiskajās lokalizācijās. Tās ir visizplatītākais intrakraniālo cistu veids. Tā kā daudziem arahnoidālo cistu gadījumiem nav simptomu, un tās neizraisa sūdzības, ir grūti precīzi noteikt šīs parādības izplatību vispārējā populācijā.

Kādus traucējumus un simptomus var radīt arahnoidālās cistas?

Lielā daļā gadījumu arahnoidālās cistas ir iedzimtas un neizraisa simptomus (ir asimptomātiskas), jo tās nerada paaugstinātu spiedienu galvaskausa iekšpusē (vai nu tās ir ļoti mazas, vai arī simptomus nerada, jo tājās nav paaugstināts spiediens).  Līdz ar to pacients par cistas eksistenci uzzin tikai tādā situācijā, kad izmeklējums galvas smadzenēm tiek izdarīts kāda cita iemesla dēļ. 

Tā kā arahnoidālās cistas sieniņā var būt nelieli asinvadi, galvas traumas gadījumā šie asinsvadi var plīst un radīt asinsizplūdumu gan uz smadzenēm, gan uz cistas iekšpusi. Tādējādi pacientiem ar asimptomātiskām arahnoidālām cistām ir paaugstināts risks galvas traumas gadījumā iegūt nozīmīgus asinsizplūdumus galvaskausa iekšpusē. Izveidojoties nozīmīgam asinsizplūdumam uz smadzenēm vai uz cistas iekšpusi, dažkārt pacientam var būt nepieciešama neatliekama/steidzama operācija – asinsizplūduma un cistas izņemšana.  

Retākos gadījumos, kad cista ir liela izmēra un/vai rada spiedienu uz apkārtesošajām smadzeņu struktūrām, arahnoidāla cista var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu reiboni, epilepsijas lēkmes, smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumus (hidrocefāliju) kā arī specifiskus simptomus atkarībā no konkrētās smadzeņu struktūras, ko cista nospiež (attīstības aizkavēšanās, uzvedības izmaiņas, nespēja kontrolēt brīvprātīgas kustības – ataksija, līdzsvara traucējumus). Zināmi arī gadījumi, kad cista izraisa vājumu vai paralīzi vienā ķermeņa pusē (hemiparēzi).

Bērnu vecumā, paaugstināta spiediena galvaskausa iekšpusē (intrakraniālā spiediena) rezultātā var izveidoties arī dažādas galvaskausa anomālijas, kā arī izmēros palielināta galva (makrocefālija).

Papildus hidrocefālijai (ūdensgalvai), cistas, kas atrodas tā saucamajā suprasellārajā apvidū, var būt saistītas ar redzes traucējumiem un hormonālām izmaiņām, jo to radītais spiediens var ietekmēt hormonu regulācijas centrus smadzenēs, kas var izpausties, ar menstruālā cikla traucējumiem, augšanas ātruma novirzēm, seksuālās attīstības novirzēm u.c. 

Kas ir arahnoidālās cistas?

Smadzenes, gan galvas smadzenes, gan muguras smadzenes pārklāj 3 apvalki – visstuvāk smadzeņu virsmai ir asinsvadu apvalks (latīniski - pia mater), virs tā ir plīvurapvalks, jeb arahnoidālais apvalks (latīniski – arachnoidea) un visbeidzot pēdējais apvalks – cietais smadzeņu apvalks (latīniski – dura mater). Arahnoidālās cistas ir ar smadzeņu šķidrumu pildīti “maisiņi”, kuru sienas veido arahnoidālais apvalks. 

Vai arahnoidālās cistas var atrasties arī mugurkaulā?

Jā, mugurkaula (spinālās) arahnoidālās cistas - lai arī sastopamas daudz retāk nekā tās, kas atrodamas galvaskausā (intrakraniālā telpā), tomēr tādas var izveidoties arī mugurkaulā no muguras smadzeņu arahnoidālā apvalka. Spinālās arahnoidālās cistas var būt saistītas ar progresējošu vājumu (parēzi) locekļos, tirpšanu/nejutīgumu rokās vai kājās, nenormālu mugurkaula izliekumu (skoliozi), muguras sāpēm un nevēlamiem muskuļu spazmiem (spasticitāti). 

Kā diagnosticē arahnoidālas cistas?

Arahnoidālās cistas var diagnosticēt ar attēldiagnostikas metodēm, piemēram datortomogrāfijā (kompjūtertomogrāfija- CT, DT) vai magnētiskās rezonanses tomogrāfijā (MR, MRI). Visbiežāk tās tiek diagnosticētas nejauši, kad izmeklējumi tiek veikti kāda cita, ar cistu nesaistīta, iemesla dēļ, tomēr tajos gadījumos, kad cista tomēr rada veselības traucējumus, attēldiagnostika palīdz rast izskaidrojumu to cēlonim. 

Kā ārstē intrakraniālās arahnoidālās cistas?

Ārstēšana ir nepieciešama tikai tām arahnoidālajām cistām, kas rada simptomus. Ja cista ir atklāta nejauši un nerada nekādus veselības traucējumus, specifiska ārstēšana nav vajadzīga. Gadījumos, ja sākotnēji, cistas atklāšanas brīdī simptomu nav, taču vēlākā laika posmā tie parādās, var atkārtoti izvērtēt cistas iespējamo saistību ar simptomiem.

Cistas ārstēšana ir nepieciešama tikai tādos gadījumos, ja tās izraisa smadzeņu nospiedumu un atbilstošus simptomus (simptomātikas arahnoidālās cistas). 

Simptomātiskas arahnoidālas cistas ārstē ar ķirurģiskām metodēm, pastāv divi pamata varianti:

  1. cistas sieniņas izgriešana un cistas savienošana ar apkārtējām telpām (cistas fenestrācija);

  2. cistas satura novadīšana pa speciālu caurulīti, tādējādi samazinot cistas radīto paaugstināto spiedienu (cistas šuntēšanas operācija);

Cistas sieniņas fenestrāciju var veikt caur nelielu galvaskausa atvēršanu (kraniotomiju) vai, atsevišķos gadījumos, pielietojot minimāli invazīvu, endoskopisko tehniku. Minimāli invazīva, endoskopiskā tehnika nodrošina zemāku komplikāciju risku un pacienta ātrāku atveseļošanos operācijas.

Šuntēšanas operāciju laikā, arahnoidālās cistas iekšpusē esošo šķidrumu caur caurulīti novada, visbiežāk uz vēdera dobumu, tādējādi samazinot cistas iekšpusē esošo paaugstināto spiedienu.

Spinālās arahnoidālās cistas var ārstēt ar pilnīgu ķirurģisku cistu izdalīšanu (rezekciju), vai, gadījumod, kad tas nav iespējams, cistu fenestrāciju vai cistas šuntēšanas operāciju.

Kāda ir cistu ārstēšanas prognoze?

Tādu arahnoidālo cistu, kas izsauc simptomus (simptomātisku arahnoidālo cistu) ķirurģiska ārstēšana visbiežāk vainagojas ar pilnīgu simptomu izzušanu. Gadījumos, kad ķirurģiska ārstēšana tādu vai citādu iemeslu dēļ nav iespējama, ārstēšana ir simptomātiska.

✆ 26565299

©2018-2020 neirokirurgi.lv