Jostas daļas stenoze

Jostas daļas stenoze jeb kanāla sašaurinājums. Kas to rada?

Mugurkaula jostas daļa sastāv no 5 (retāk- 6) skriemeļiem, kuri atrodas starp krūšu kurvi un iegurni. Muguras smadzenes vīriešiem beidzas apmēram 12. krūšu skriemeļa līmenī, bet sievietēm 1. jostas skriemeļa līmenī, un to turpinājums mugurkaula kanālā ir daudzi jostas un krustu nervi. Jostas daļas kanāla sašaurinājums (spināla stenoze) lielākoties rodas zemāk novietoto skriemeļu līmenī un rada uz kājām ejošo nervu nospiedumu.

Mugurkaula kanāla sašaurinājums senioru vecuma pacientiem lielākoties ir pakāpenisks process. Katram skriemeļa un to savienojumu elementam ir noteikta nozīme balsta, kustību, amortizācijas un nervu struktūru aizsardzības nodrošināšanai. Individuāli novecošanās procesi, smags fizisks darbs vai sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids rada šo struktūru pakāpeniskus iekaisuma un deģenerācijas procesus. Tas savukārt pakāpeniski izraisa starpskriemeļu disku augstuma samazināšanos, to velvēšanās kanālā, starpskriemeļu locītavu palielināšanos, osteofītu jeb “kaula radziņu” veidošanos, mugurkaula saišu sabiezēšanu, un visi šie procesi kopā- spinālu stenozi.

Mugurkaula kanāla sašaurinājums jeb jostas daļas stenoze ir viena no biežākajām dzīves kvalitāti ietekmējošajām mugurkaula problēmām senioru vecuma pacientiem.

Kādā vecumā jostas daļas stenoze izpaužas?

Biežāk slimo pēc 60 gadu vecuma, bet sakarā ar dažādām iedzimtām un dzīves laikā iegūtām mugurkaula problēmām šī slimība var arī izpausties gados jaunākiem pacientiem.

Kādi ir jostas daļas stenozes simptomi?

Slimībai ļoti raksturīga ir iešanas attāluma samazināšanās- pakāpeniski samazinās distance, kuru var noiet bez apstājas, atpūtas, apsēšanās. Šī iešanas distances samazināšanās var būt pilnībā nesāpīga (izteikta noguruma sajūta kājās), bet var arī izpausties ar pārejošu vājumu, sāpēm un notirpumu kājās (pacienti to mēdz saukt arī par “sēžas nerva iekaisumu”), stiprām sāpēm muguras jostas daļā. Sūdzības pēc atpūtas lielākoties pāriet dažu minūšu laikā.
Bieža šīs slimības parādība ir krampji ikru muskuļos. Krampjus var izraisīt iešana, fiziska slodze, bet nereti tie rodas arī mierā, piemēram, naktī guļot.
Retos gadījumos jostas daļas stenoze var izraisīt pastāvīgus kāju kustību, zarnu trakta un urīnpūšļa darbības traucējumus.
Muguras sāpes bieži nav tieša spinālas stenozes pazīme, bet bieži var būt saistītas ar mugurkaula deģeneratīviem (novecošanās) procesiem, piemēram, iekaisumu starpskriemeļu locītavās.

Kā diagnosticē mugurkaula kanāla sašaurinājumu?

Pirmās aizdomas par šo diagnozi ārstam rodas pēc rūpīgas pacienta iztaujāšanas un apskates. Jostas daļas stenozes pazīmes ir ļoti līdzīgas un bez papildus izmeklējumiem bieži vien nav atšķiramas no kāju artēriju sašaurinājuma vai slēguma. Ģimenes ārsts pirms nosūtīšanas pie speciālista pacientam var nozīmēt rentgena izmeklējumu un/ vai datortomogrāfiju mugurkaula jostas daļai. Šiem izmeklējumiem bieži vien nav diagnozi apstiprinoša nozīme, bet tie var norādīt virzienu, kurā veicama turpmāka diagnostika. Magnētiskā rezonanse ir radioloģiskās izmeklēšanas zelta standarts- izmeklējums, bez kura mūsdienās nav iedomājama pilnvērtīga diagnostika un līdz ar to arī atbilstošas šīs slimības ārstēšanas izvērtēšana. Uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu parasti nosūta ārsts- speciālists.

Kādas ir šīs slimības ārstēšanas iespējas?

Izmeklējumos pierādīts mugurkaula kanāla sašaurinājums (jostas daļas stenoze) ne vienmēr nozīmē drīzu operāciju. Par labāko risinājumu ārstēšanai jūs izlemsiet kopā ar speciālistu.

Ja problēma neizraisa, piemēram, ievērojamu dzīves kvalitātes samazināšanos (ļoti īsa iešanas distance, stipras sāpes, vājums kājās) un darba spēju zudumu, ārsts ar jums var apspriest sākotnēju ārstēšanos bez operācijas. Šī ārstēšana ietver medikamentus, ārstniecisko vingrošanu, jostas ortožu nēsāšanu, smēķēšanas atmešanu, svara mazināšanu aptaukošanās gadīgumā un t.s. invazīvo atsāpināšanu jeb blokādes.

Tomēr, jostas daļas stenoze, pamatā tiek uzskatīta par tīri ķirurģisku saslimšanu, proti tās vienīgā patiesi efektīvā ārstēšana ir operācija.

Gadījumā, ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir aizdomas par mugurkaula jostas daļas stenozi, mēs ar prieku konsultēsim un radīsim labāko iespējamo risinājumu konkrētā situācijā. Gadījumos, kad klātienes konsultācija nav iespējama, konsultējam arī attālināti ar videozvana palīdzību. Pierakstīties uz konsultāciju var elektroniski vai sazinoties ar mums telefoniski vai caur epastu. Attālinātu konsultāciju lūdzam saskaņot sazinoties ar mums.

Kādos gadījumos ir nepieciešama operācija?

Operācija nepieciešama gadījumos, ja pacientam ir simptomi, kas traucē veikt normālas ikdienas aktivitātes, būtiski ierobežo iespēju pārvietoties un veicamo distanci. Tā tiek apsvērta, ja, neskatoties uz pielietoto ārstēšanu, saglabājas izteiktas kāju/ muguras sāpes, kuras izteikti ierobežo dzīves kvalitāti, paradās vājums un notirpums kājās, ir grūtības nostāvēt un staigāt.

Jostas daļas stenoze. Ko man kā pacientam nozīmē operācija?

Pielietojot mikroķirurģisku tehniku, mugurkaula jostas daļas stenozes operācijas mūsdienās daudzos gadījumos iespējams veikt caur mazu, apmēram 3cm, griezienu. Neliela operācijas trauma jebkurā vecumā, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem, nodrošina ievērojami ātrāku atlabšanu un atgriešanos ikdienas aktivitātēs. Pēc šādas operācijas pacients slimnīcā uzturas tikai vienu nakti, nākamajā rītā ar fizioterapeita palīdzību ceļas kājās, uzsāk staigāt un vingrot, un dodas mājās.

Attiecībā uz mugurkaula operācijām, ir plaši izplatīti mīti, kas lielākoties nav patiesi. Uzziniet šeit par biežākajiem ar mugurkaula operācijām saistītajiem mītiem un skaidrojumu vai tie ir pamatoti.

Ko man kā pacientam sagaidīt pēc operācijas? Cik ilga būs rehabilitācija?

Tā, kā lielākā daļa operāciju tiek veiktas minimāli invazīvā, pacientam draudzīgā ķirurģiskā tehnikā, pēcoperācijas periods ir salīdzinoši viegls. Pēc tam, kad pirmajā pēcoperācijas dienā pacientu ir vertikalizējis fizioterapeits, neiroķirurgs izvērtē pacienta stāvokli neiroloģisko stāvokli, precizē pacienta pašsajūtu, pārliecinās par operācijas brūces stāvokli.

Pēc pacienta apskates, ja nepiek konstatētas problēmas pacients tiek izrakstīts tālākai veselības atgūšanai mājas apstākļos. Tipiski tiek rekomendēts saudzējošs mājas režīms 2-3 nedēļas (lai ļautu brūcei sadzīt), pretsāpju līdzekļi pēc nepieciešamības (pirmās 2-6 dienas pēc operācijas var būt sāpes operācijas brūces apvidū), kā arī izvairīties no brūces pārsēja samitrināšanās.

Sāpju sindromam mazinoties, tiek rekomendēts uzsākt intensīvu ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita uzraudzībā muguras dziļās muskulatūras nostiprināšanai.

Pirmos 2-3 mēnešus pēc operācijas, esot vertikālā stāvoklī tiek rekomendēts nesāt jostas fiksējošo ortozi (korseti). Ir vairāku veidu jostas ortozes – standarta augstuma ortozes, kas nepieciešamas situācijās, kad operēta jostas daļas apakšējā puse (L3/4, L4/5 un L5/S1 līmeņi), savukārt, ja operācija izdarīta augstāk (L1/2, L2/3 līmeņos), nepieciešama paaugstinātā jostas ortoze. Pastāv arī speciālas jostas ortozes pacientiem ar apjomīgu vēderu. Jostas fiksējošā ortoze nodrošina:

• Papildus stabilizē mugurkaulu līdz sadzīšanas procesa beigām;
• Nodrošina optimālu stāju, tādējādi pasargājot mugurkaulu no pārslodzēm.
• Mazākas pēcoperācijas sāpes;
• Nodrošina lielāku komfortu un drošības sajūtu;

Papildus pēc operācijas tiek rekomendēts lietot Ca, Mg un D3 vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus.

Kādi ir šo operāciju ilgtermiņa (4+ gadi) rezultāti?

Izteiktas jostas daļas stenozes gadījumā labi vai teicami rezultāti 4 gadus pēc operācijas ir aptuveni 80% pacientu. Šie rezultāti ir samērā stabili un saglabājas aptuveni 70% pacientu 10 gadus pēc operācijas.
Pacienti, kuriem sākotnēji veikta konservatīva ārstēšana (bez operācijas) un operācija veikta vēlāk, neuzrāda sliktākus operācijas rezultātus.

Šādas operācijas tiek veiktas samērā bieži. Šeit varat iepazīties ar atsauksmēm par Latvijas un ārvalstu pacientu pieredzi ārstējoties pie mums.