Logo-03.png

Karpālā kanāla sindroms

Informācija pacientiem

Kā ārstē karpālā kanāla sindromu?

Ar karpālā kanāla sindroma ārstēšanu nodarbojas neiroķirurgs. Galvenais ārstēšanas uzdevums ir samazināt/novērst  nerva saspiedumu. Atkarībā no nerva bojājuma pakāpes ir vairākas iespējas.

Medikamentoza terapija. Vieglākos gadījumos izmanto medikamentozuterapijuar lokālām steroīdu injekcijām (blokādes). Blokāde mazina ap nervu esošo audu tūsku, tādējādi nervam kļūst vairāk vietas un simptomi izzūd, tomēr, izbeidzoties blokādes efektam (parasti 6-12 mēneši), visbiežāk simptomi atjaunojas.

Ortozes – tā kā spiediens uz plaukstu nervā ir vismazākais neitrālā pozīcijā, vieglos gadījumos palīdz plaukstas ortozes uzlikšana uz nakti. Tādējādi plauksta tiek pasargāta no neapzinātas plaukstas saliekšanas miega laikā.

Operācija – efektīvākais un galīgais karpālā kanāla sindroma ārstēšanas līdzeklis. Tā kā slimības būtība ir nerva nospiedums, operācijas mērķis ir nerva atbrīvošana no nospiestā stāvokļa, kas tiek panākts pārgriežot karpālo saiti. Operācija ir neilga un viegli panesama, to izdara vietējā (lokālā) narkozē – līdzīgi kā pie zobārsta. Īsi pēc operācijas pacients var doties mājās.

Nerva atbrīvošanai izmanto vai nu tradicionālo ķirurģisko metodi vai jaunāko un daudz mazāk traumatisko endoskopisko metodi.

Tradicionālā ķirurģiskā/konvencionālāoperācija tiek veikta lokālā anestēzijā. Plaukstas pamatnē veic apm. 2-3 cm griezienu ādā,  atver kanālu un atbrīvo nervu no nospieduma. Pēc operācijas vienu mēnesi jāievēro saudzējošs režīms. 

Endoskopiskā metode ir ievērojami saudzīgāka pacientam. Caur mazu griezienu ādā karpālajā kanālā ievada miniatūru endoskopu (medicīnisku videokameru) un pielietojot smalkus ķirurģiskos instrumentus pārdala karpālo saiti, tādējādi atbrīvojot nospiesto nervu. 

Salīdzinot ar tradicionālo ķirurģisko metodi, endoskopiskai metodei ir virkne priekšrocību – tiek maksimāli saudzēti apkārtējie audi, līdz ar to atveseļošanās un darbspēju atjaunošanās ir ievērojami ātrāka, kā arī praktiski nav kosmētisko defektu. Īpaši svarīga ir endoskopiskās metodes pielietošana pacientiem ar apgrūtinātu brūču dzīšanu – cukura diabēta, asinsvadu slimību pacientiem.

Kāda ir operācijas prognoze?

Kopumā karpālā kanāla sindroma ārstēšanas prognoze ir ļoti laba:

•      90 % pacientu izdodas pilnībā izārstēt slimību un/vai panākt ievērojamu uzlabošanos.  

•      Operācijas rezultāts ir atkarīgs no laika, cik ilgi nervs bijis saspiests. Tāpēc ir svarīgi vērsties pie ārsta savlaicīgi.

•      Operācija sniedz rezultātu ilgtermiņā – iespēju atkal normāli strādāt un izgulēties.  

Kā uzstāda karpālā kanāla sindroma diagnozi?

Diagnoze balstās uz:

-raksturīgām sūdzībām (simptomiem);

-slimības pazīmēm, ko ārsts var konstatēt apskates laikā (nerva kompresijas tests, plaukstas muskuļu izdilums u.c.) 

-neirogrāfiju – izmeklējums ar kura palīdzību var noteikt nerva bojājuma dziļumu un vietu;

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par karpālā kanāla sindromu?

Tā kā plaukstu un roku tirpšanai mēdz būt dažādi iemesli, lai noteiktu tirpšanas iemeslu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ir jādodas pie neiroķirurga.Lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi, kas mazina  spiedienu uz nervu un veicina bojāto šķiedru atjaunošanos, vispirms ir jāprecizē nerva bojājuma vieta un pakāpe. 

Kā izpaužas karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroms izpaužas kā:

-progresējoša tirpšana un sāpes rokās, īpaši naktīs;

-pietūkums, nejūtīgums pirkstos no rītiem;

-parasti pirmā saslimst vadošā roka (tā ar kuru ikdienā visvairāk noslogo);

 

Ja slimību ilgstoši ignorē un neārstē vēlāk pievienojas:

 

-kustību traucējumi plaukstās, rokas nespēks;

-nespēja satvert un noturēt sīkus priekšmetus.

 

Ilgstoši neārstēts nervu nospiedums var novest pie neatgriezeniska nerva bojājuma un radikāli pasliktina dzīves kvalitāti – pirkstu jušanas traucējumi kļūst aizvien izteiktāki, ar laiku izdilst plaukstas muskuļi, plauksta zaudē spēku un zūd spējas veikt pat vienkāršus ikdienas darbus. Smagākos gadījumos pilnībā zūd darbaspējas un var iestāties invaliditāte. 

Kāpēc veidojas nerva nospiedums?

Dzīves laikā, karpālā kanālā esošās cīpslas un karpālā saite pakāpeniski sabiezē (hipertrofējas), tādējādi nervam paliek arvien mazāk vietas un, galarezultātā, tas pakāpeniski var tikt nospiests. Nerva nospiedums izsauc raksturīgās slimības izpausmes. Lai arī ar karpālā kanāla sindromu var saslimt ikviens, tomēr biežāk ar to slimo cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar lielu roku slodzi – darbs pie konveijera, datora, rokdarbi, lauksaimniecības darbi un citi. Sievietēm karpālā kanāla sindroms ir izplatīts 4 reizes biežāk nekā vīriešiem. Tas arīdzan biežāk novērojams cilvēkiem ar vielmaiņas un hormonālā līdzsvara traucējumiem, cukura diabēta slimniekiem, pacientiem ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju,  reimatoīdo artrītu. Nereti karpālā kanāla sindroms saistībā ar hormonālām izmaiņām attīstās grūtniecēm, šajā gadījumā, tas parasti izzūd pēc grūtniecības.

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroms ir bieža slimība, ko pieskaita pie slimību grupas – kompresijas neiropātijas. Kā jau nosaukums liecina – simptomu (plaukstu tirpšana un sāpes) cēlonis ir nerva nospiedums plaukstas pamatnē esošajā karpālajā kanālā. Karpālais kanāls ir šaurs tunelis caur kuru plaukstā iet vidusnervs (latīniski nervus medianus) kopā ar pirkstu cīpslām. Kanālu veido plauktas pamatnes kauli un karpālā saite.

Karpālā kanāla sindroms - nerva nospiedums plaukstas pamatnē, kas izsauc sāpes un tirpšanu plaukstā un pirkstos (var būt visos izņemot mazo pirkstiņu) 

✆ 26565299

©2018-2020 neirokirurgi.lv