Logo-03.png

Kavernoza angioma (kavernoma)

Informācija pacientiem

Ko sagaidīt turpmāk?

Vairums pacientu pēc operācijas slimnīcā pavada tikai pāris dienas un ierastajā dzīves ritmā var atgriezties dažas nedēļas pēc operācijas. Ilgāks atlabšanas periods būs nepieciešams pacientiem ar neiroloģisku deficītu.

Atkārtota saasiņojuma risks kavernomām ir ļoti variabls. Dažiem pacientiem pēc kavernozas malformācijas pirmreizēja saasiņojuma nekad neveidojas atkārtoti plīsumi, bet citi piedzīvo ļoti biežus asinsizplūdumus.

Kādas ir kavernomu ārstēšanas iespējas?

Asimptomātiskām kavernomām

 

Kavernozas malformācijas, kuras tiek atklātas nejauši un nerada nekādus ar tām saistāmus simptomus, lielākoties ir jākontrolē veicot MR izmeklējumu ar kontrastvielu 1 reizi gadā pirmos 2 gadus, bet pēc tam- 1 reizi 3- 5 gados. Ja parādās kādi nebijuši simptomi vai arī ir aizdomas par kavernomas radītu saasiņojumu, izmeklējums, protams, ir jāatkārto nekavējoties. 

 

Neskatoties uz desmitiem gadu ilgo kavernozu malformāciju ķirurģiskās ārstēšanas pieredzi pasaulē, mūsdienās asimptomātisku kavernomu operācijas joprojām tiek vērtētas visai pretrunīgi. Vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt operācijas riskus un šīs slimības dabiskas norises iespējamos scenārijus atkarībā no kavernomas lokalizācijas (atrašanās).  

Piemēram, kopējais insulta un nāves risks pēc kavernomas operācijas ir 6%. Tas ievērojami pārsniedz neplīsušas kavernozas malformācijas dabisko risku, kurš ir 2,4% 5 gados. Bet kavernomas 6% pēcoperācijas risks kļūst ieverojami labvēlīgāks, ja to salīdzina ar atkārtota saasiņojuma radītiem riskiem pēc pirmā plīsuma (29,5% 5 gados).

 

 

Simptomātiskām kavernomām

 

Ķirurģiska ārstēšana ir apsverama epilepsijas lēkmju kontrolei, ja: 

  1. Epilepsijas lēkmes neizdodas kontrolēt lietojot medikamentus;

  2. Kavernomas atrašanās smadzenēs ir t.s. zema riska zonā, ir viegli pieejama;

  3. Neirologs ir apstiprinājis, ka ar lielu ticamību epilepsijas cēlonis ir šis veidojums.

 

Operācija var būt nepieciešama pacientiem, kuriem ir noticis viens neiroloģiskus simptomus izraisošs asinsizplūdusms viegli pieejamā zonā. Kavernomām, kuras atrodas riskantās funkcionāli nozīmīgās zonās rūpīgi jāizvērtē operācijas un atkārtota plīsuma riski. Šādās zonās operācijas nepieciešamība jāizvērtē, ja notiek atkārtots plīsums/saasiņojums.

 

Stereotaktiska radioķirurģija (stereotaktiska staru ķirurģija) ir apsverama solitārām (viens veidojums) kavernomām ar iepriekšēju simptomus izraisošu saasiņojumu, ja kavernoza malformācija atrodas dziļi/funkcionāli svarīgā zonā un operācijas risks vērtējams kā nepieņemami augsts. 

Jāņem vērā, ka pēc stereotaktiskas radioķirurģijas kādu laiku saglabājas augstāks saasiņojuma risks, nekā tas būtu kavernomu vienkārši novērojot. Piemēram, galvas smadzeņu stumbra kavernozām malformācijām saasiņoma risks pēc apstarošanas ir 11- 15% gadā pirmos 2 gadus, bet pēc tam samazinās līdz 1- 2,4%. Radioķirurģija nav veicama asimptomātiskām, ķirurģiski labi pieejamām un šīs slimības ģimenes formām. Šeit jāņem vērā arī fakts, ka apstarošana pati par sevi var inducēt jaunu kavernomu veidošanos.

 

Kā tiek uzstādīta kavernomas diagnoze?

Kavernomas tiek dēvētas par “angiogrāfiski neredzamiem” asinsvadu veidojumiem. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka kavernomas ir no asinsvadiem sastāvoši veidojumi, tās nav iespējams atklāt veicot tikai datortomogrāfijas angiogrāfijas (DTA, CTA), magnētiskās rezonanses angiogrāfijas (MRA) vai digitālās subtrakcijas angiogrāfijas (DSA) izmeklējumus. Angiogrammās kavernozas malformācijas nav redzamas tāpēc, ka asins plūsma tajās ir ļoti lēna.

Datortomogrāfija (kompjūtertomogrāfija, DT, CT) ir samērā plaši un ātri pieejama izmeklēšanas metode, un lielākoties izmantojama steidzamai asinsizplūduma (hematomas) diagnosticēšanai. Tā nav pietiekoši jutīga mazu kavernomu diagnostikai, un tādu smalku struktūru kā galvas smadzeņu stumbrs un muguras smadzenes izvērtēšanai. 

Visprecīzāk diagnozi var uzstādīt veicot pilnvērtīgu magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu ar kontrastvielu. Ļoti svarīgi šo izmeklējumu veikt iestādēs, kur to interpretē un apraksta neiroradiologi- ārsti, kuri specializējušies smadzeņu un mugurkaula problēmu diagnostikā. Lai atklātu kavernozas malformācijas izmēra izmaiņas, iespējamu saasiņojumu (bieži tas var neradīt simptomus) vai jaunu kavernomu rašanos, pacientiem MR izmeklējumus pēc kāda laika ir nepieciešams atkārtot.

Kādi ir kavernomas simptomi?

Daudzos gadījumos (apm. 50%) pacientam var nebūt nekādu slimības pazīmju, un kavernoma tiek atklāta veicot datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu pavisam citu iemeslu dēļ. 

Simptomi var rasties, ja kavernoma palielinās, plīst tās plānā siena un veidojas asinsizplūdums un/vai kavernoza malformācija atrodas funkcionāli svarīgās zonās galvas smadzenēs, smadzeņu stumbrā vai muguras smadzenēs. 

Biežākie kavernozo malformāciju radītie simptomi ir epilepsija (50%), plīsuma radīts asinsizplūdums un tā izraisīti traucējumi (25%) vai arī neiroloģiskas problēmas (atkarībā no kavernomas lokalizācijas) bez izmeklējumos pierādīta saasiņojuma (25%).

Cik bieži ir sastopamas kavernomas?

Kavernomas sastopamas 1 no 100- 200 cilvēku. Kavernozas malformācijas kopumā sastāda aptuveni 10-15% no visām galvas un muguras smadzeņu asinsvadu slimībām. Aptuveni 30% pacientu ar kavernomām pirmie slimības simptomi attīstās 20- 30 gadu vecumā. 70- 80% kavernomu lokalizētas galvas smadzeņu puslodēs. Kavernozas malformācijas radīta saasiņojuma risks ir aptuveni 0,7- 1,7% gadā katrai kavernomai (dažiem pacientiem mēdz būt vairāk nekā 1 kavernoma). 

Aptuveni 20% gadījumu kavernomas mēdz būt iedzimtas (ģimenes forma). Šajos gadījumos pacientiem biežāk ir multiplas (daudzas) kavernozas angiomas. Ja kādam no vecākiem ir šīs slimības ģimenes forma, varbūtība, ka bērnam būs šī slimība, ir 50%.

25-30% gadījumu diagnoze tiek uzstādīta pacientiem, kuri jaunāki par 20 gadiem; vecumā no 20-40 gadiem- 60% gadījumu; vecākiem par 40 gadiem- 10- 15% gadījumu.

Kas ir kavernoma?

Kavernoma (kavernoza malformācija, kavernoza angioma) ir smalku, neregulāras formas, paplašinātu asinsvadu (kapilāru) sakopojums galvas vai muguras smadzenēs, vai smadzeņu stumbrā.

✆ 26565299

©2018-2020 neirokirurgi.lv